Vispār jau katra diena ir kā projekts. Piemēram, šodien, pēc ilgiem laikiem atkal mēģinu pagatavot rauga mīklu. Parasti rezultāti, nav bijuši tādi, kādus tos vēlētos. Un tā kā rabarberi vēl zaļo, es mēģinu. Vakar ar Loti staigājām apkārt ar atkritumu maisiem, lai vāktu visu to, kas sivēnveidīgajiem cilvēkiem izkritis no kabatām. 30 m garš ceļa posms un pilns maiss. Turpināsim citu dienu. Pārcilāju savus pelēkos audumus. Sagriezu. Pārgriezu. Kaut kur nogriezu ne tā kā plānots. Nez kas beigās sanāks. Atradu t-kreklu ar torņiem. Un izdomāju, kā to pārtaisīt. Tas nozīmē, ka šai nedēļai darba pietiek. Un vēl atgriežos pagātnē un pārlasu vēstules, senas īsziņas (nez kāpēc esmu tās pierakstījusi). Smejos un raudu. Un sailgojos pēc vēstuļošanas. Tāpēc sāku rakstīt draugam. Tiesa gan virtuāli. Bet tas nemazina prieku - sūtīt un saņemt. Vēstules ir tāda iedvesmojoša lieta.
p.s. mīklu no rauga vairs NEKAD :0 :) bija oki, bet ne pietiekoši, lai gribētos atkārtot :)!!!
p.s. mīklu no rauga vairs NEKAD :0 :) bija oki, bet ne pietiekoši, lai gribētos atkārtot :)!!!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru