Patiešām. No karstas košas saules līdz veldzējošam, pelēkam lietum. Pelēki. Pelēkie audumi pārtapa segās. Un radot atkal saskatījos un sapatikās. Latviski. Tādi bija secinājumi, segas lokot un cilājot, un pārcilājot. Neesmu no tiem, kuriem mulsina melnais bērnu lietās. Bet nevarēju saprast, kā pelēkais izskatīsies. Bet man patīk. Patīk kā skan kopā ar vasaru. Košais ar pavisam vienkāršo. Un vēl šujot izdomāju, ka tā vairs nav tikai sega, tas var būt arī paklājs/pleds, ko var ņemt līdzi uz vasaras festivāliem. Lai ir kur piemesties. Šogad noteikti būs jāņem līdzi.
"Vai sāksim ar rītu. Pelēkā rīta krēslā peld balti miglas palagi pļavā. Vai migla liktos tik balta, ja nebūtu rīts tik pelēks? Pelēkā padebesī lec rīta sarkanā saule, un visi ierauga, cik tā skaista. Pelēkā padebesī peld zelta mēness, un visi nu ierauga — oh, cik tas skaists! Bet skaists tikai tāpēc, ka padebesis bija pelēks. Es esmu pirms visām krāsām. Es esmu pirms visām krāsām, kuras cilvēki gaida. Pelēkā rītā viņi gaida sauli, pelēkā naktī — mēnesi. Pelēkā pavasarī viņi gaida ziedus, pelēkā rudenī— baltu sniegu. Es esmu Pelēkais, un manis dēļ cilvēki meklē citas krāsas.
Es esmu gandrīz vissvarīgākā krāsa."*
* Mana mīļākā krāsainā pasaka. I.Ziedonis ''Krāsainās pasakas"
Tāds maigums un reizē spēks jūtams no Tava lielā darba!!! Man simpatizē!!! :)
AtbildētDzēstA.Zbr
Mani pārsteidz itin viss, katrs ieraksts,foto kam sekoju līdz, tas ir it kā es būtu kkur pavisam netālu..tikai gribētos būt vēl tuvāk :)
AtbildētDzēst/anita/
Manuprāt, teizēm pelēkā krāsa ir pat nepieciešama, lai atsvaidzinātu visu pārējo krāsu paleti. Kaut kas tāds ļoti tīrs un, jā, arī latvisks, nāk no tevis darinātajām sedziņām!
AtbildētDzēst