Piektdienas inspirācijas

Piektdiena tomēr atnesa lietu. Visu nedēļu likās, ka līs, bet pūta tikai. Beidzot var izvilkt vasaras jakas, zeķes un segas. Un ietīties. Kaut gan es tomēr vēl ceru uz karstumu. Man nepietika. Un fiksēju mirkļus, lai varētu inspirācijas veidot un piesauktu iedvesmu. Darbošanās prieku mēdz nogalināt ikdiena. Tikai kurā mirklī ikdiena ir svētki un kurā tā beidz svinēt. Knikš. Svētki beigušies. :) Beidzot tikām pie saujas ar meža zemenēm. Tas priecē. Jo izmisīgie centieni nepārtraukti laistīt dārza ogas nenes nekādus augļus. Kumelītes stāvēja un gaidīja 3 dienas. Mēs ar Loti nevarējām vienoties par to, vai mēs ziemā dzersim tēju, vai nē? Vienpersoniski nolēmu, ka vismaz vienu tēju mums vajag. Dažādi un daudz ziedi liecina, ka esam pārlasījušās manu bērnu dienu grāmatu par ziedu valsti. Kaut gan mani māc šaubas, vai rakstnieks bijis pie tīra prāta to rakstot. Vēl mums bija jāsien Jāņu siers. Bet mēs tikai ēdām. Jo to mēs mākam. Vēl mākam priecāties par 4 plastmasas ritentiņiem (sniega bumbas efektam līdzīgs prieks), mākam radīt stresa pilnu dienu govju baram un mākam kastaņus gaidīt. Un runāt ar lidmašīnām.

 

Un mēs mājam lidmašīnām, lai uzņem mūs uz klāja.