Cīnoties ar tehniskām nedienām un neizskaidrojamām, nez no kurienes nākušām, nedienām. Es palieku neizmantojusi, virtuālās pasaules sniegtās iespējas. Rezultāts ir lielāka vai mazāka klusēšana. Bet tas ļauj iepazīt mazpilsētas bibliotēku vibrācijas. Dienas, svētki un ikdiena atnāk un aiziet, un tas jau nozīmē, ka kaut kas notiek, un tiek paveikts. Vakaros, gan vairs nevar bez šalles iziet pēc āboliem - ābolmaizēm, un pēc tomātiem - taco zupai. Un rudens ienes ne tikai darba prieku un sen neredzētu talku prieku, bet arī savdabīgas ilgas pēc Rīgas un Rīgas lattes.
Šalles. Tās, ik pa laikam, pa ne-lielai kaudzītei, manā pavadībā, ceļo uz Rīgu, cerot, ka kādam iepatiksies, kādam ievajadzēsies, kādam uzdāvinās, kāds pamanīs, kādam derēs, kādam būs siltāk Rudenī.
Tagad šo un to no JUTAS radītā var atrast ne tikai t/c Olimpia 2 st. veikalā H-Made in LV, bet arī t/c Mols 2. st. veikalā Amatnieku parks .
Es sajutu to rudeni - virmo gatavi, sulīgi āboli, mitra zemes smarža un krāsainas lapas! ... un vajag to mīļumu un siltumu! :) /Agnese Zbr/
AtbildētDzēstTu esi brīnums! :) Tik saisti un patiesi...no sirds! /A.Š./
AtbildētDzēstMan prieks, ka atkal ir kāds ieraksts un jauki, skaisti darbiņi! /E.Ķ./
AtbildētDzēst