Šīs nedēļas skrējiens man vēl nav beidzies, bet sajūtas, kuras pārņem klīstot pa Āgenskalna mazajām ielām (jo lai atrastu vienu mazu ieliņu ir jāizkuļās cauri citām mazām ieliņām) ir iedvesmojošas!!! Tiešām, un vienīgais, ko nožēloju, ka somā nebiju iemetusi savu ziepju trauku, lai fiksētu mirkļus, ēkas, kuras nav mainījušās jau daudzus gadus, protams, neizbēgami "uzdūros" arī kādam pieņemam, bet "monstrīgam" jaunajam projektam. Prātam neaptverami ir tas, ka uz šīm ieliņām bija tik daudz mazu veikaliņu, ka pilnīgi mulsu, jo nevarēju saprast vai šeit tiešām "apgrozās" tik daudz cilvēkveidīgo? Katrā gadījumā, ja es nebūtu apkrāvusies ar lieliem papīru ruļļiem vienā rokā un aizlienētu Vinniju Pūku, otrā rokā, mana sociologa balss, noteikti liktu man doties iekšā!
Man piemīt sava veida atkarība (nu varbūt nav tik traki) no mazliet senākām ēkām (gribās to nosaukt par "mazliet rūpniecisko stilu"), bet lakoniskām, un ideāli, ja ir terases un verandas, kas piešķir nenormālu šarmu.
Tas bija neliels ieskats manā šodienā! Es domāju, gan jau kādu dienu kravāšu savas mantas un došos dziļāk Āgenskalnā!!!
Tagad atliek atvērt plašāk logus, vai kāpt uz terases (vai balkona :)) un sauļoties!!!
Jauku nedēļas nogali, tiekamies Svētdien!!!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru