Sen nebija gadījies bez steigas un "raustīšanās" lēnām pētīt lasāmvielu, izvēlēties un pārdomāt, atkal izvēlēties un atkal pārdomāt, līdz nokļūsti līdz stāvoklim, kad esi atradis šim dzīves brīdim atbilstošu lasāmvielu. Kaut gan ir lietas, kuras nemainās, jo vienmēr plauktos meklēju kaut ko iedvesmojošu, kādu super stāstu, kurš liek atrast laiku un iespējas, lai varētu dzīvot, dzīvot, dzīvot.
Gribēju atrast "Otello" (tas nesen redzētās izrādes iespaidā), jo mana atmiņa stipri pieklibo, un nemaz neatceros, vai to vispār esmu lasījusi! Bet apstājos pie dāņu rakstniekiem. Ja jau mīlēt (Dāniju), tad pa īstam :))))!!!! Kristena Torupa "Bonsai" .
Un cerot, ka kādreiz redzēšu arī "Ziedonis un Visums", tad iemetu somā arī Epifānijas. Un pilnīgi jūtu, ka tā būs atkal jauna pasaule :)))!!!
Jap, un vēl viena jauna šķautne??? manā personībā :))). Lai neaizmirstu, pat to, ko zinu (un neaprobežotos ar angļu valodas tekstiem virtuālajā pasaulē) paņēmu lūk ko:
Pati to nevaru komentēt :))) :P
Nedēļas nogalē nenosalstiet!!!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru