Par iedvesmu

Šorīt pamodos jau pirms septiņiem, kaut gan biju apsolījusies beidzot gulēt ilgi, ilgi. Man vienmēr patikuši agri, tumši rīti (īpaši, ja nekur nav jāiet :) ), tie ar savu klusumu mēdz arī palīdzēt tapt jauniem darbiem. Jaunrades process ir mazliet nolikts kastē "projekti", jo šobrīd aktuāli ir svētki un dāvanas. Dažas top tik ātri un ar rūķu veiklajām kājām tiek nogādātas tālāk, ka nepaspēju tās pat nofotografēt. (Taisnošanās :) )

Gribēju rakstīt, ka no rīta guļot ar acīm vaļā, šķita dzirdu lidmašīnu nolaišanos/pacelšanos. Nezinu, vai mana atrašanās vieta tver šīs skaņas, bet sapratu, ka esmu noilgojusies pēc lidostas, braukšanas prom un atgriešanās. 

Un jāatzīst, ka tas ir superīgs lādiņš idejām. Jā, jā gribētos jau rakstīt, ka emociju vadīta nopirku lidojumu, bet tā nav :( . Tāpēc atliek meklēt iedvesmu lietās un cilvēkos, kuri ir man apkārt. Tāpēc, ar mazo Loti devāmies uz pilsētu :) (Rīgas centru), ņemot vērā, ka beidzot, man kā pavasari mīlošam cilvēkam, ziemas temperatūra bija normāla, atpakaļ no "pilsētas" uz savu Āgenskalnu devāmies ar kājām, iedvesmas ķeršanas nolūkos. Secinājums: vanšu tilts ziemā ir gana vējains. Nevar teikt, ka šis bija iedvesmas pārpilns gājiens. 
Tāpēc mierīgi taisam Ziemassvētku eņģeļus. Bet rīt dosimies "lidojumā" uz Torņkalnu. 
Lai Tev izdodas atrast savu svētdienas iedvesmu.