Happy Home: Bumbas

Bumbas un krāsu kombinācijas jau kādu laiku ir mani ievilinājušas "kreļļu pasaulē". Varu teikt, ka ir un būs (drīzumā!!! :) ) pavisam kārdinošas krāsas - dzīves baudītājiem, un tiem, kuri dzīvo ar Happy sajūtu sirdī (un tāpēc ir super stilīgi!). Svētdiena, ikdiena, svētki, darbdiena, tikšanās ar draugiem vai randiņš ar sevi, jebkurā situācijā, mēs varam starot!

Jebkura lieta mums stāsta, par cilvēkiem, atgadījumiem, piedzīvojumiem, tā mūsu dzīvi pildot ar pozitīvām emocijām. Ceru, ka arī šīs krelles kļūs par "stāstu" kādā kreļļu skapī!

Tava - Zilā pasaule?

"...bet, tikko tu ēdīsi tikai to vien, ko visi ēd, tu pazaudēsi savu zilo krāsu un iesi bojā. Tu esi sapņu zirgs, un tev jāēd neaizmirstules. Visas zilās puķes ir tava barība. Kad debesis ir zilas un tīras, ej un debesīs izvārties! Kad jūra ir zila, ej un jūrā izpeldies! Un, kad tu gribi dzert, tev ir jāuzmeklē zilie cerību avoti. "*

Bet varbūt tava pasaule ir krāsota daudzās krāsās un tā ir raiba?

"Ir lielie Raibie un mazie Raibie. Viņi ir tie, kas visu raibina un izraibina... Raibie ripo pa pasauli raibi kā ričurača metamie kauliņi, tikai katra puse viņiem ir savā krāsu raibumā. Viņi arī apstājas tikpat neuzminami — kad, kur, pie kā un uz kuras krāsas pusi? ... Cilvēki prasa viens otram: — Kā tev iet? — Man iet raibi. Skaidrs, ka viņam Raibais piesities. ..."*

Zaļā. Varbūt arī Tavs skapis ir džungļu krūms?

"Mājas noputēja visas vienādas un zaudēja krāsu, māju numuri noputēja un nebija redzami. Cilvēki arī bija noputējuši visi vienādi, un visi brīnījās, kā viņi agrāk nebija redzējuši, ka pilsētā ir tik daudz putekļu. Uz kurpēm, uz bikšu galiem šad tad — jā, bet šitādiem mākoņiem! Bet mežs nāca arvien tuvāk. Mežam pa priekšu plūda zaļa migla. Tā smaržoja pēc priežu skujām un pēc tikko bijuša pērkona. Tā līda pa vaļējiem logiem un pa durvju atslēgas caurumiem, pa skursteņiem un ventilācijas lūkām istabās, un cilvēkiem kļuva vieglāk elpot. ... Māju ārdurvīm bija nolupusi krāsa, un tās bija noaugušas skujām. Arī no iekšdurvīm, kur tikai bija pietikuši un iesniegusies zaļā migla, knosījās un līda mazas skuju adatiņas, zariņi un pumpuriņi. Skapis izskatījās kā liels džungļu krūms, bet krēslu kājas dzina grīdā mazas saknītes. ... Rokdarbu kurvītī visām dzijām cauri bija izvijušies zaļi dzinumi, un televizors tā aizaudzis, ka sētniece paņēma šķēres un attīrīja četrstūrainu žogu ekrānam: šovakar atkal rādīs pārraidi "Pie Mušmires". "*

Lillā? Tad rokā vienmēr lillā balons.

"...jūs jau zināt, kas ir kālija permanganāts. Tie ir lillā graudiņi, kurus izšķīdina ūdenī un skalo rīkli, kad kakls sāp vai iekaisušas mandeles. ..."*